FINANŠU PĀRSKATI

Finanšu pārskati ir rakstiska informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Tie ietver standarta pārskatus, piemēram, bilanci, ienākumu vai peļņas un zaudējumu pārskatus un naudas plūsmas pārskatu. Tie ir viens no būtiskākajiem biznesa informācijas komponentiem un kā galvenā finanšu informācijas par uzņēmumu paziņošanas ārējām pusēm metode. Tehniskā nozīmē finanšu pārskati ir uzņēmuma finanšu stāvokļa summēšana noteiktā laika posmā. Parasti finanšu pārskati ir izstrādāti, lai apmierinātu daudzu dažādu lietotāju vajadzības, īpaši pašreizējo un potenciālo īpašnieku un kreditoru vajadzības. Finanšu pārskati rodas, vienkāršojot, saīsinot un apkopojot datus, kas galvenokārt iegūti no uzņēmuma (vai privātpersonas) grāmatvedības sistēmas.

Saskaņā ar Finanšu grāmatvedības standartu padomes datiem finanšu pārskati ietver ne tikai finanšu pārskatus, bet arī citus līdzekļus, kā paziņot finanšu informāciju par uzņēmumu tā ārējiem lietotājiem. Finanšu pārskati sniedz informāciju, kas noderīga lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem un kredītu un naudas plūsmas perspektīvu novērtēšanā. Tie sniedz informāciju par uzņēmuma resursiem, pretenzijām uz šiem resursiem un resursu izmaiņām.

Finanšu pārskati ir plašs jēdziens, kas ietver finanšu pārskatus, finanšu pārskatu piezīmes un iekavās sniegtu informāciju, papildinformāciju (piemēram, cenu izmaiņas) un citus finanšu pārskatu veidus (piemēram, vadības diskusijas un analīzi, kā arī vēstules akcionāriem). Finanšu pārskati ir tikai viens no informācijas avotiem, kas vajadzīgs tiem, kas pieņem ekonomiskus lēmumus par biznesa uzņēmumiem.

Galvenais finanšu pārskatu mērķis ir informācija par peļņu un tās sastāvdaļām. Informācija par peļņu, kas balstīta uz uzkrāšanas principu, parasti labāk parāda uzņēmuma pašreizējo un pastāvīgo spēju radīt pozitīvas naudas plūsmas nekā tā, ko nodrošina naudas ieņēmumi un maksājumi.

Džodi Lina vai Keifs Džons Kusaks

GALVENIE FINANŠU PĀRSKATI

Uzņēmuma pamata finanšu pārskati ietver 1) bilanci (vai finanšu stāvokļa pārskatu), 2) peļņas vai zaudējumu aprēķinu, 3) naudas plūsmas pārskatu un 4) pārskatu par izmaiņām pašu kapitālā vai pašu kapitālā. Bilancē ir sniegts uzņēmuma momentuzņēmums uz noteiktu datumu. Tajā uzskaitīti uzņēmuma aktīvi, pasīvi un korporācijas gadījumā akcionāru pašu kapitāls noteiktā datumā. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir apkopots uzņēmuma ieņēmumu, guvumu, izdevumu, zaudējumu un neto ienākumu vai neto zaudējumu kopsavilkums par noteiktu periodu. Šis apgalvojums ir līdzīgs uzņēmuma darbības kustīgajam attēlam šajā laika periodā. Naudas plūsmas pārskatā ir apkopoti uzņēmuma naudas ieņēmumi un naudas maksājumi, kas saistīti ar tā pamatdarbību, ieguldījumiem un finansēšanu noteiktā periodā. Paziņojumā par izmaiņām pašu kapitālā vai akcionāru pašu kapitālā perioda sākuma pašu kapitāls tiek saskaņots ar tā galīgo atlikumu.

Patlaban finanšu pārskatos uzrādītos posteņus mēra pēc dažādiem atribūtiem (piemēram, sākotnējās izmaksas, pašreizējās izmaksas, pašreizējā tirgus vērtība, neto ticamā vērtība un nākotnes naudas plūsmu pašreizējā vērtība). Vēsturiskās izmaksas ir tradicionāls aktīvu un pasīvu uzrādīšanas veids.

Finanšu pārskatu pielikumi ir informatīva informācija, kas pievienota finanšu pārskatu beigām. Tie sniedz svarīgu informāciju par tādiem jautājumiem kā nolietojums un izmantotās uzskaites metodes, informācija par ilgtermiņa parādu, pensijām, nomas līgumiem, ienākuma nodokļiem, iespējamām saistībām, konsolidācijas metodēm un citiem jautājumiem. Pielikumi tiek uzskatīti par neatņemamu finanšu pārskatu daļu. Grafikus un iekavās sniegto informāciju izmanto arī, lai sniegtu informāciju, kas finanšu pārskatos nav sniegta citur.

Katram finanšu pārskatam ir virsraksts, kurā norādīts uzņēmuma nosaukums, pārskata nosaukums un datums vai laiks, uz kuru attiecas pārskats. Finanšu pārskatos sniegtā informācija galvenokārt ir finansiāla un izteikta naudas vienībās. Informācija attiecas uz individuālu uzņēmējdarbības uzņēmumu. Informācija bieži ir aproksimāciju un aprēķinu, nevis precīzu mērījumu rezultāts. Finanšu pārskati parasti atspoguļo jau notikušo (t.i., vēsturisko) darījumu un notikumu finansiālo ietekmi.

Finanšu pārskatus, kas uzrāda finanšu datus par diviem vai vairākiem periodiem, sauc par salīdzinošiem pārskatiem. Salīdzinošie finanšu pārskati parasti sniedz līdzīgus pārskatus par pašreizējo periodu un par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem. Tie sniedz analītiķiem būtisku informāciju par tendencēm un attiecībām divu vai vairāku gadu laikā. Salīdzinošie pārskati ir ievērojami nozīmīgāki nekā viena gada pārskati. Salīdzinošajos pārskatos tiek uzsvērts fakts, ka viena pārskata perioda finanšu pārskati ir tikai viena daļa no uzņēmuma nepārtrauktās vēstures.

Starpperioda finanšu pārskati ir pārskati par periodiem, kas mazāki par gadu. Starpperioda finanšu pārskatu mērķis ir uzlabot grāmatvedības informācijas savlaicīgumu. Daži uzņēmumi izsniedz visaptverošus finanšu pārskatus, bet citi - kopsavilkuma pārskatus. Katrs starpperiods galvenokārt jāuztver kā gada perioda neatņemama sastāvdaļa, un kopumā tajā jāturpina izmantot vispārpieņemtos grāmatvedības principus (GAAP), kas tika izmantoti uzņēmuma jaunākā gada pārskata sagatavošanā. Finanšu pārskatus bieži pārbauda neatkarīgi grāmatveži, lai palielinātu lietotāju uzticību viņu uzticamībai.

Katrs finanšu pārskats ir sagatavots, pamatojoties uz vairākiem grāmatvedības pieņēmumiem: ka visus darījumus var izteikt vai novērtēt dolāros; ka uzņēmums turpinās uzņēmējdarbību bezgalīgi; un šie paziņojumi tiks sagatavoti regulāri. Šie pieņēmumi nodrošina pamatu finanšu grāmatvedības teorijas un prakses struktūrai un izskaidro, kāpēc finanšu informācija tiek pasniegta noteiktā veidā.

Arī finanšu pārskati jāsagatavo saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, un tajos jāietver uzņēmuma grāmatvedības procedūru un politikas skaidrojums. Standarta grāmatvedības principi prasa aktīvu un saistību uzskaiti to pašizmaksā; ieņēmumu atzīšana, kad tie tiek realizēti un kad ir noticis darījums (parasti pārdošanas vietā), un izdevumu atzīšana saskaņā ar saskaņošanas principu (izmaksas pret ieņēmumiem). Standarta grāmatvedības principi turklāt prasa, lai nenoteiktība un riski, kas saistīti ar uzņēmumu, būtu jāatspoguļo tā grāmatvedības pārskatos un ka finanšu pārskatos būtu pilnībā jāatklāj viss, kas varētu interesēt informētu ieguldītāju.

FINANŠU PĀRSKATU ELEMENTI

Finanšu grāmatvedības standartu padome (FASB) ir definējusi šādus uzņēmējdarbības uzņēmumu finanšu pārskatu elementus: aktīvi, pasīvi, pašu kapitāls, ieņēmumi, izdevumi, peļņa, zaudējumi, īpašnieku ieguldījumi, sadale īpašniekiem un visaptverošie ienākumi. Pēc FASB domām, finanšu pārskatu elementi ir pamatelementi, ar kuriem tiek sastādīti finanšu pārskati. Šīs FASB definīcijas, kas formulētas tās “Biznesa uzņēmumu finanšu pārskatu elementos”, ir šādas:

Aktīvi ir iespējamie nākotnes ekonomiskie ieguvumi, ko konkrēts uzņēmums iegūst vai kontrolē iepriekšējo darījumu vai notikumu rezultātā.
Visaptveroši ienākumi ir uzņēmuma pašu kapitāla (neto aktīvu) izmaiņas periodā no darījumiem un citiem notikumiem un apstākļiem no avotiem, kas nav īpašnieki. Tas ietver visas pašu kapitāla izmaiņas attiecīgajā periodā, izņemot izmaiņas, kas rodas īpašnieku ieguldījumiem un sadalījumiem īpašniekiem.
Sadale īpašniekiem ir konkrēta uzņēmuma neto aktīvu samazināšanās, kas rodas no aktīvu nodošanas, pakalpojumu sniegšanas vai saistību uzņemšanās īpašniekiem. Sadale īpašniekiem samazina īpašumtiesības vai kapitālu uzņēmumā.
Pašu kapitāls ir atlikusī līdzdalība uzņēmuma aktīvos, kas paliek pēc tā saistību atņemšanas. Biznesa struktūrā pašu kapitāls ir īpašumtiesības.
Izdevumi ir aktīvu aizplūde vai cita izmantošana vai saistību uzņemšanās periodā no preču piegādes vai ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vai citu darbību veikšanas, kas veido uzņēmuma pašreizējo galveno vai centrālo darbību.
Ieguvumi ir pašu kapitāla (neto aktīvu) pieaugums no uzņēmuma perifēriem vai nejaušiem darījumiem, kā arī no visiem citiem darījumiem un citiem notikumiem un apstākļiem, kas ietekmē uzņēmumu periodā, izņemot tos, kas rodas no īpašnieka ieņēmumiem vai ieguldījumiem.
Īpašnieku ieguldījumi ir konkrēta uzņēmuma neto aktīvu pieaugums, ko rada pārskaitījumi no citiem uzņēmumiem ar kaut ko vērtīgu, lai iegūtu vai palielinātu īpašumtiesības (vai pašu kapitālu) tajā.
Saistības ir iespējamie ekonomisko labumu upuri nākotnē, kas rodas no konkrēta uzņēmuma pašreizējiem pienākumiem nodot aktīvus vai sniegt pakalpojumus citiem uzņēmumiem iepriekšējo darījumu vai notikumu rezultātā.

Zaudējumi ir pašu kapitāla (neto aktīvu) samazināšanās no uzņēmuma perifēriem vai nejaušiem darījumiem, kā arī no visiem citiem darījumiem un citiem notikumiem un apstākļiem, kas ietekmē uzņēmumu periodā, izņemot tos, kas rodas no izdevumiem vai sadales īpašniekiem.
Ieņēmumi ir ienākumi vai citi uzņēmuma aktīvu uzlabojumi vai tā saistību (vai abu kombināciju) nokārtošana periodā no preču piegādes vai ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai citām darbībām, kas veido uzņēmuma pašreizējās galvenās vai centrālās darbības.

TURPMĀKIE PASĀKUMI

Grāmatvedības terminoloģijā nākamais notikums ir svarīgs notikums, kas notiek starp bilances datumu un gada pārskata izdošanas datumu. Turpmākajiem notikumiem ir būtiska ietekme uz finanšu pārskatiem. Ar notikumu (vai notikumiem) tiek uzskatīts, ka notikums (vai notikumi) ir pietiekami svarīgs, lai finanšu pārskats būtu maldinošs, ja notikums netiktu atklāts. Šo notikumu atpazīšana un reģistrēšana bieži prasa grāmatveža vai ārējā auditora profesionālu vērtējumu.

Notikumi, kas ietekmē finanšu pārskatus bilances datumā, var atklāt nezināmu stāvokli vai sniegt papildu informāciju par aplēsēm vai spriedumiem. Par šiem notikumiem jāziņo, koriģējot finanšu pārskatus, lai atzītu jaunos pierādījumus. Notikumiem, kas attiecas uz apstākļiem, kuru nebija bilances datumā, bet kuri radās pēc šī datuma, finanšu pārskati nav jāpielāgo. Tomēr notikuma ietekmei uz nākamo periodu var būt tik liela nozīme, ka tā būtu jāatklāj zemsvītras piezīmē vai citur.

PERSONAS FINANŠU PĀRSKATI

Personisko finanšu pārskatu sniedzēja vienība ir fiziska persona, vīrs un sieva vai saistītu personu grupa. Personīgie finanšu pārskati bieži tiek sagatavoti, lai nodarbotos ar bankas aizdevumu saņemšanu, ienākuma nodokļa plānošanu, pensijas plānošanu, dāvanu un īpašuma plānošanu, kā arī finanšu lietu publiskošanu.

Katrai pārskatu sniedzējai vienībai ir nepieciešams finanšu stāvokļa pārskats. Pārskatā aktīvi uzrādīti aplēstajā pašreizējā vērtībā, saistības mazākajā no diskontētās maksājamās naudas summas vai pašreizējās skaidras naudas norēķinu summas un neto vērtības. Būtu jāparedz arī aprēķinātais ienākuma nodoklis par starpību starp aplēsto aktīvu pašreizējo vērtību. Jāiesniedz salīdzinoši paziņojumi par vienu vai vairākiem periodiem. Pārskats par tīrās vērtības izmaiņām nav obligāts.

ATTĪSTĪBAS POSMA UZŅĒMUMI

Uzņēmums tiek uzskatīts par attīstības stadijas uzņēmumu, ja būtībā visi tā centieni ir veltīti jauna biznesa dibināšanai un ir kāds no šiem nosacījumiem: 1) galvenās darbības nav sāktas vai 2) pamatdarbības ir sākušās, bet ieņēmumi ir nenozīmīgi . Attīstības stadijas uzņēmuma darbības bieži ietver finanšu plānošanu, kapitāla piesaistīšanu, pētniecību un attīstību, personāla komplektēšanu un apmācību, kā arī tirgus attīstību.

Attīstības stadijas uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatus, jāievēro vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas piemērojami uzņēmumiem, kas darbojas. Uzņēmumam bilancē kapitāla sadaļā atsevišķi jāziņo par kumulatīvajiem neto zaudējumiem. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tai jāziņo par kumulatīvajiem ieņēmumiem un izdevumiem kopš uzņēmuma darbības sākuma. Tāpat naudas plūsmas pārskatā tai jāziņo par kumulatīvajām naudas plūsmām no uzņēmuma darbības sākuma. Tās akcionāru pašu kapitāla pārskatā jāiekļauj emitēto akciju skaits un to izlaišanas datums, kā arī saņemtās dolāru summas. Paziņojumā uzņēmums jāidentificē kā attīstības stadijas uzņēmums un jāapraksta attīstības stadijas darbību raksturs. Pirmajā parasto darbību periodā uzņēmumam finanšu pārskatu piezīmju sadaļā jāatklāj iepriekšējais attīstības posms.

KRĀPŠANAS FINANŠU ZIŅOŠANA

Krāpnieciska finanšu pārskatu sniegšana tiek definēta kā tīša vai neapdomīga ziņošana, vai nu ar rīcību, vai ar nolaidību, kuras rezultātā tiek iegūti būtiski maldinoši finanšu pārskati. Krāpniecisku finanšu pārskatu sniegšanu parasti var izsekot apstākļu esamībai vai nu uzņēmuma iekšējā vidē (piemēram, nepietiekama iekšējā kontrole), vai ārējā vidē (piemēram, slikti nozares vai vispārējie uzņēmējdarbības apstākļi). Pārmērīgs spiediens uz vadību, piemēram, nereāla peļņa vai citi darbības mērķi, arī var izraisīt krāpniecisku finanšu pārskatu sniegšanu.

Juridiskās prasības publiski tirgotam uzņēmumam attiecībā uz finanšu pārskatiem nav pārsteidzoši, ka ir daudz stingrākas nekā privāti pārvaldītiem uzņēmumiem. Un tie kļuva vēl stingrāki 2002. gadā, pieņemot Sarbanes-Oxley Act. Šie tiesību akti tika pieņemti pēc satriecošās bankrota procedūras, ko 2001. gadā iesniedza Enron, un pēc tam atklājās par krāpniecisku grāmatvedības praksi uzņēmumā. Enron bija tikai pirmais augsta līmeņa bankrotu virknē. Sekoja nopietni apgalvojumi par grāmatvedības krāpšanu, un tie aiz bankrotējušajiem uzņēmumiem attiecās arī uz to grāmatvedības firmām. Likumdevējs rīkojās ātri, lai nostiprinātu finanšu pārskatu prasības un apturētu uzticības kritumu, ko izraisīja bankrotu vilnis. Bez uzticēšanās publiski tirgotu firmu finanšu pārskatiem neviena birža nevar pastāvēt ilgi.

Sarbanesa-Okslija likums ir sarežģīts likums, kas uzliek stingras ziņošanas prasības visiem publiski tirgotajiem uzņēmumiem. Atbilstība šā likuma prasībām ir palielinājusi revīzijas uzņēmumu slodzi. Konkrēti, Sarbanesa – Okslija likuma 404. pants pieprasa, lai uzņēmuma finanšu pārskatos un gada pārskatā būtu iekļauta oficiāla vadības rakstiska informācija par uzņēmuma iekšējās kontroles efektivitāti. Šajā sadaļā arī prasīts, lai ārējie auditori apliecinātu vadības ziņojumu par iekšējo kontroli. Ārējā revīzija ir nepieciešama, lai apliecinātu vadības ziņojumu.

Sarbanes-Oxley Act neattiecas uz privātiem uzņēmumiem. Tomēr analītiķi iesaka pat privātiem uzņēmumiem zināt likumus, jo tie kopumā ir ietekmējuši grāmatvedības praksi un uzņēmējdarbības cerības.

cik vecs ir Roberts Šapiro

REVĪZIJA

Par uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanu un noformēšanu atbild uzņēmuma vadība. Publicētos finanšu pārskatus var pārbaudīt neatkarīgs sertificēts valsts grāmatvedis. Publiski tirgotu firmu gadījumā likums paredz revīziju. Privātajām firmām tā nav, lai gan bankas un citi aizdevēji bieži pieprasa šādu neatkarīgu pārbaudi kā daļu no aizdevuma līgumiem.

Revīzijas laikā revidents veic grāmatvedības sistēmas, uzskaites, iekšējās kontroles un finanšu pārskatu pārbaudi saskaņā ar vispārpieņemtiem revīzijas standartiem. Pēc tam revidents izsaka viedokli par finanšu pārskatu patiesumu saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Ir iespējami četri standarta atzinumi:

Nekvalificēts atzinums - šis atzinums nozīmē, ka visi materiāli tika darīti pieejami, atzīti par pareiziem un atbilda visām revīzijas prasībām. Tas ir vislabvēlīgākais viedoklis, ko par uzņēmuma darbību un uzskaiti var sniegt ārējs revidents. Dažos gadījumos uzņēmums var saņemt atzinumu bez iebildēm ar pievienotu paskaidrojuma valodu. Apstākļi var prasīt, lai revidents savam ziņojumam pievienotu paskaidrojošu daļu. Kad tas ir izdarīts, atzinuma priekšā ir vārds “pievienota skaidrojošā valoda”.
Kvalificēts viedoklis - šāda veida viedokli izmanto gadījumiem, kad lielākā daļa uzņēmuma finanšu materiālu bija kārtībā, izņemot noteiktu kontu vai darījumu.
Negatīvs viedoklis - negatīvā atzinumā teikts, ka finanšu pārskati precīzi vai pilnībā neatspoguļo uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātus vai naudas plūsmas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Šāds viedoklis acīmredzami nav laba ziņa revidējamam uzņēmumam.
Atteikums no viedokļa - viedokļa atteikums norāda, ka revidents neizsaka viedokli par finanšu pārskatiem, parasti tāpēc, ka viņam vai viņai šķiet, ka uzņēmums nav sniedzis pietiekamu informāciju. Arī šis atzinums nelabvēlīgi izgaismo revidējamo biznesu.

Revidenta standarta atzinumā cita starpā parasti iekļauti šādi paziņojumi:

Par finanšu pārskatiem ir atbildīga uzņēmuma vadība; revīzija tika veikta saskaņā ar vispārpieņemtiem revīzijas standartiem; revīzija tika plānota un veikta, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ka pārskatos nav būtisku nepareizu apgalvojumu, un revīzija sniedza pamatotu viedokļa paušanai par revīzijas patiesu izklāstu. Pēc tam revidents un firmas direktors paraksta revīzijas ziņojumu un datē to.